visi iepriekšējie no maniem mājdzīvniekiem ir nomiruši vetklīnikā, kamēr kāds ārsts, nezinot, kas tieši kaiš, mēģina cīnīties par viņu dzīvībiņu, vai arī tikuši uz vietas eitanāzēti uzreiz pēc fakta konstatēšanas, ka ir absolūti dirsā, dzīvnieks cieš, un neko darīt nevar.
tāpēc es jūtos ļoti dīvaini par situāciju ar magoni, jo ir pilnībā skaidrs, kas viņai kaiš, un ka tad, ja kļūst sliktāk (nu, kā tagad), nav īpaši nekā, ko kāds vetārsts var vairāk izdarīt. protams, ja otrdien viņa vēl būs dzīva, es gribētu viņu aizgādāt pie veta, tīri principa pēc, bet es apzinos, ka visdrīzāk tuvākajā laikā es vai nu vienā brīdī atradīšu kaķi mirušu, vai arī viņa nomirs, piemēram, man klēpī, un es pat nezinu, kā būtu labāk, jo viss jau būs grūti
un vēl es īsti nezinu, ko darīt arī līķi, ja viņa nomirs mājās, un man nez kāpēc liekas, ka par to ir jādomā
tāpēc es jūtos ļoti dīvaini par situāciju ar magoni, jo ir pilnībā skaidrs, kas viņai kaiš, un ka tad, ja kļūst sliktāk (nu, kā tagad), nav īpaši nekā, ko kāds vetārsts var vairāk izdarīt. protams, ja otrdien viņa vēl būs dzīva, es gribētu viņu aizgādāt pie veta, tīri principa pēc, bet es apzinos, ka visdrīzāk tuvākajā laikā es vai nu vienā brīdī atradīšu kaķi mirušu, vai arī viņa nomirs, piemēram, man klēpī, un es pat nezinu, kā būtu labāk, jo viss jau būs grūti
un vēl es īsti nezinu, ko darīt arī līķi, ja viņa nomirs mājās, un man nez kāpēc liekas, ka par to ir jādomā
nošķaudīties