sapnī paņēmu mazu, mazītiņu kucēnu, melna labradōra jaukteni
brālis viņu negribēja, jo neesot "tīrs labradōrs"
man tas kucēns likās mīlīgākā lieta pasaulē, un viņš bija tik maziņš, tik maziņš, knapi lielāks par manu plaukstu

vēlāk sapnī man istabas stūrī bija tāds dirt patch, kurš saucās "the king" un kur varēja no dubļiem izveidot, ko vēlies, un tas piepildījās, tikai interesanti, ka tur lietas visu laiku veidojās arī pašas no sevis, tā ka es pat nezinu, ja gribētu pati kaut ko izveidot, kā diez to varētu izdarīt

kopumā nogulēju ļoti daudzas stundas, atnākot no skolas biju tik dusmīga, tik dusmīga, politikas antropolōģijas seminārā visi dumji kā augi sēdēja un blenza griestos vai vēl nez kur, es nesaprotu, kā tiem cilvēkiem nav kauna. es pat nezinu, kas ir sliktāk, kad ir kā pagājšreiz, kad uz semināru atnāk tikai kādi pāris cilvēki, vai arī kā šoreiz, kad ir vesela kaudze, kas vienkārši sēž. VIENKĀRŠI FUCKING SĒŽ! ar tik blank skatienu sejās, ka man jāsāk uztraukties, vai gadījumā viņu smadzenes nav apēduši kādi klaiņojoši zombiji. man ļoti, ļoti gribējās vairākkārt tā semināra laikā lekt kājās un sākt kliegt. un politikas antropolōģija nav mans mīļākais priekšmets, un es nemaz neesmu tik pārliecināta, vai es tur daudz ko saprotu. es arī nebiju izlasījusi visu, ko vajadzētu, jā, un vispār biju palaidusi garām, ka būs seminārs - bet pirms semināra Lauma un Īriss fucking atstāstīja tekstus (!) tā, ka pat tad, ja nebūtu izlasījusi vienu no tiem un izskimmojusi cauri otram, es varētu uztvert kaut kādas kopsakarības. fuck you, fuck you, coursemates.