skat, es vairs neesmu skolēns, pavisam oficiāli.

un es, izrādās, esmu tāda saprātīga arīdzan. vispār, paskatoties uz, teiksim, Oskara klases līmeņiem, kur galvenokārt figurē C, D un F līmeņi, pa retam labākam, un redzams viens vienīgs faking A (Oskaram, protams, kam gan citam), kļūst tā neomulīgi - uz kurieni šī pasaule iet..

un man izlaidumā ir uzdāvināts desmitnieks eksāmenā biznesa ekonōmiskajos pamatos, kas ir ļoti lieliski, ņemot vērā, ka es to neesmu likusi un neesmu arī mācījusies šo priekšmetu! jā! un mans onkulsi man uzdāvināja 44 valodu tulkotāju tādu elektrōnisku, ļoti vareni. kad to pirmoreiz ieslēdzu, nospiedu podzi;nu, nekas nenotika, nospiedu vēl podziņu, nekas nenotika, un tad, kad nozpiedu trešo podziņu, tas sāka šausmonīgi,šausmonīgi pīkstēt. un nereaģēja ne uz kādu citu pogu spiešanu, un neapklusa arī tad, kad tam tika izņemtas baterijas! beigās brālis to salaboja ar zobu bakstāmo. kaut kur kaut kas bija jāpiespiež. brālis jau izsecināja, ka tas esot lielisks aparāts.
un 15 Ls dāvankarte Valterā un rapā arī nav slikti.

un vispār, paškontrōle nu gan ir savāda padarīšana. un man atkal nāk miedziņš, un jābrauc uz klases izlaiduma afterpārtiju, un tas nu, nezinu, nezinu, nav uzmundrinoši, jo tiešām gribas tikai gulēt.