lietus, kas ir negaidīts, un padara mani par staigājošu peļķi ir vienkārši DIEVINĀMA lieta. pat tad, ja mugurā nav apakšveļas un es dodos ciemos, nevis mājup. bija tik lielisks vējš, un lietus tik spēcīgs, ka nevarēju atvērt acis, lai palūkotos, kas par trolejbusu nāk. lieliski! tik vareni, ka pilnīgi vai iet un kliegt JĀĀĀĀĀĀ!

un pēc tam putniņligzda ir vienkārši tas, kas vajadzīgs. legōkuģis, augusta kārtējo reizi paplašinātais vārdu krājums, antōns, kurš tagad vairs neizskatās tik vecs, bet izskatās pēc rūķīša, un, pats galvenais, daudz, daudz, DAUDZ smieklu. UN man tagad ir jauns draugs. un es pagaidām nevaru izdomāt vārdu. vajag kaut ko pēc iespējas zaļu.