šonakt sapnī kopā ar kādu ar auto iebraucu ezerā, un tas ātri grima, kamēr vēl bijām iekšā. bet tad, kad bijām jau gandrīz pašā ezera dibenā, mēs vienkārši izlīdām pa logu ar visām drošības jostām vēl pār plecu, atspērāmies pret ezera dibenu un lecām - un aiz inerces mašīna parāvās mums līdzi un kā tāda pret ezera dibenu atsitusies kaučuka bumbiņa traucās uz augšu. pa vidu mums nācās vēl nedaudz paspirināties ar kājām un rokām, man bija bail, ka tomēr nesanāks, un ne tikai nogrims mašīna, bet mēs arī noslīksim - un tad mana uz augšu izstieptā roka jau bija ārā no ūdens, un mums bija izdevies iznirt ar visu mašīnu. es domāju, ka mana zemapziņa man šādi stāsta, ka viss būs kārtībā, vajag tikai noticēt, ka ir jēga atsperties.