piemājas veikaliņš sasniedzis jaunu līmeni. lūk, kāda šovakar iepirkšanās epizode man bija.
gribēju aši iegādāties kukuli maizes. atradu to veikalā, devos pie kases, viena no kasierēm bija brīva, pagriezusies ar skatu prom. noliku savu maizi uz slīdošās lentas, un notika sekojošā saruna
es: *smaida* labvakar!
pārdevēja: KO TIK LAIMĪGA?!
es: ???
pārdevēja: *mēdoties kariķē smaidu un balss toni, notirina rokas* LABVAKAR!
es: O.o
kā tad jūs vēlētos, lai es jūs sveicinu?
pārdevēja: *ignorē mani un stiepjas ar rokām pāri lentei uz veikala iekšpusi, mēģinot pievērst otras pārdevējas uzmanību un šņāc, pūšot gaisu caur sakostiem zobiem*
es: O.O *ātri ievada PIN kodu un dodas prom*
ekskluzīvs piedāvājums. pirmais veikals, kurā apmeklētāju nosoda par pārāk laipnu izturēšanos pret darbinieku. jo viņiem nepietiek izturēties nejauki pret pircējiem, ir jātrenē arī pircēji izturēties nejauki. es joprojām īsti nespēju noticēt, ka tas bija pa īstam. bet tā notika.
taustiņi zied kā pelējums - Post a comment
let it always be known that i was who i am
cukursēne (saccharomyces) wrote on July 28th, 2017 at 10:23 pm
unikāls klientu apkalpošanas paņēmiens