Psychotherapy is not about happiness; it is about power. If you go the whole route here, I cannot guarantee you that you will leave one jot happier. What I can guarantee you is that you will leave more competent.
(..)
The individual is then in a position where she can proceed to the next stage and develop what I call a transcendent ego. With a transcendent ego, we become more aware of our broader dimensions, better prepared to decide realistically when, where, and why to express the essence of who we are. In becoming more conscious of the full range of our thoughts and feelings, we inevitably become less threatened by the knowledge of our flaws and can more readily integrate and appreciate the whole of who we are - the good and the bad. (..) When we can acknowledge our imperfections, we find ourselves in a better position to work on those areas within our power to change and to accept those things we cannot.

nebiju dzirdējusi iepriekš to tā konkrēti formulētu, bet tieši to es pati regulāri piefiksēju, ka es visvairāk jūtos empowered. ka galvenais ieguvums no terapijas nav jušanās laimīgākai (lai gan es viennozīmīgi arī jūtos laimīgāka!), bet gan spējīgākai; apziņa, ka man nav visu laiku jākrāj ieroči un jāstaigā paceltām dūrītēm, lai sagatavotos potenciālajām dzīves grūtībām, bet ka man pietiek resursu, lai reaģētu uz tām tad, kad ar tām saskaršos. un, ka visu šo grūtību priekšā, ar visiem saviem trūkumiem, es varu būt "pietiekama". un, sekojoši, es jūtos brīvāka, un, līdz ar to, laimīgāka.

loģkiski, ka šis nav tāds konstants stāvoklis un es joprojām reizēm nespēju šo empowerment uzturēt, jo sevišķi, kad sakrājas kaut kādi uztraukumi, bet es skaidri redzu, ka un kā šis strādā. un tā ir izcila motivācija turpināt sevi piespiest darīt visas tās grūtās lietas, kuras veicina izaugsmi.