šodien terapijā uz terapeites jautājumu par to, kurš ir tas cilvēks, kuram es esmu gatava uztucēties pilnībā, pēkšņi un ļoti skaidri savā prātā atbildēju ar "jūs jau nu noteikti ne", pārbijos, tomēr pateicu arī skaļi, dabūju sirdsklauves un trīcošas rokas, bet vispār īstenībā nekas briesmīgs nenotika un tagad jūtos labāk

(nav jau tā, ka es negribētu, vienkārši pagaidām nevaru - šitā atbilde jau bija tieši par to, ka gribētu)