es zinu, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli, jo šis darbs mani nevis spiež pie zemes un sašaurina dzīves lauku, atņemot laiku un pārblīvējot prātu, bet iedvesmo. jo vairāk man reāli jādara uz vietas, jādomā un jāplāno, jo vairāk man uzpeld arī idejas, ko gribas realizēt savā brīvajā laikā - kāds sīkums darba kontekstā, saķeres punkts, kas uzplaukst kā kādas pop-up grāmatas lappuse. visādi "gribu iemācīties..", "gribu uztaisīt..", aši sameklēju un pieglabāju resursus, un, pats labākais, reāli varu arī plānot, kā to darīšu - jo zinu, ka man ir garantētas brīvdienas un darbdienu vakari, kad darbs paliek darba rakstāmgaldā, darba datorā, darba atvilktnītē.

īstenībā jau ir tā, ka es ļoti esmu tāds "taisītājs" - man patīk radīt lietas, un noteikti tāpēc arī es tik daudz gatavoju ēst un cepu visādus konditorejas izstrādājumus, tāpēc skolai pēc iespējas pati plānoju un taisīju visādus materiālus, uzdevumus, projektus, un bieži arī gatavus piemērus, ko iedot skolēniem vai tutoriāļus kaut kādām izmantojamajām tehnikām un programmām, tāpēc cilvēki no manis saņem visādas dīvainas, ar rokām darinātas dāvanas, tāpēc es pieteicos uztaisīt to lampu. jo man vienkārši gribas TAISĪT LIETAS.