jup, "beznosacījuma mīlestība" greizajā spogulī - jo mazāk es izvirzīšu kaut kādus nosacījumus, jo lielāka cerība, ka mani iemīlēs.
Kaut ko drīkstēt gribēt es sāku mācīties, tieši esot attiecībās - man par lielu šoku (toreiz vēl) draugs jūtami nelaimīgs atzinās, ka cilvēku, kurš neko negrib un visu samierinoši pieņem, ir ļoti grūti mīlēt. Tas ir, mīlestību un rūpes ir ļoti grūti izrādīt. Bet kur vēl lielāks prieks par otra iepriecināšanas prieku. Tad es beidzot mācījos sev atzīties, ka nv jau gan tā, ka neko negribas, ir vienkārši bail.

btw, esi lasījusi "Nepazīstamo ceļu"? Iedomājos, ka tev varētu patikt.