cukursēne ([info]saccharomyces) wrote on November 22nd, 2016 at 02:39 pm
visu paspēju, kā vienmēr. šorīt no rīta, mēģinot brokastot, gan likās, ka apvemšos, tad autobusā atkal likās, ka apvemšos, tad likās, ka sākšu sist kādu no tiem bērniem, kurš kaut ko vāvuļo par ziemsvētku fucking vecīti, vēl mēnesis līdz ziemassvētkiem, bet māte viņu vēl uzkurina un pati runā tik skaļi, it kā autobusā būtu viena pati*, labi, skaidrs, ka esmu neadekvāta, jo neizgulējusies, sēžu tur visa tāda kūpoša un domāju, nafig vispār jātaisa visa tā ambrāža ar kaut kādu svešu veci, kurš nez kāpēc nes Tev mantas, ja bērniem ļautu saprast, kā tās dāvanas viņiem pagādā vecāki, viņi varētu veidot izpratni par lietu vērtību un līdzīgiem jautājumiem. arguments, ka tas padara pasauli maģiskāku, manuprāt, neiztur kritiku, jo pasaule ir pilna ar brīnumainām lietām, kas pat nav jāizdomā, var kaut vai izpētīt, kā veidojas sniega kristāliņi, ja gribas kaut ko tematisku. nu, vai arī izdomāt tad vismaz kaut ko stilīgāku. mums ar brāli kādreiz bija plāns, ja mums būs bērni, tad svinēt zsv kopā un rūpīgi iemācīt viņiem, ka dāvanas nes kvazimirs (quasi-mirs), tikai vairs neatceros tālāko leģendu, tur bija kaut kas visai burvīgi morbids.

tā domājot, pamazām kļuvu mierīgāka, tad jau bija jāvada stundas, kas nozīmē savākšanos defaultā, un, atbraukusi mājās, sapratu, ka nebūs nekādas pusdienlaika pagulēšanas pirms darba, vienkārši uzreiz izdarīšu minimumu no mājām un iešu gulēt tad. pastkastē atradās [info]rr_rrr_r atsūtītā apakšveļa, uzreiz kļuvu priecīgāka. ēdu vakarnakt izvārītos makaronus, mežonīgi konvertēju skolu nejēdzīgos formātos sasūtītos plakātus, dzēru kakao un puslīdz visu izdarīju. tagad gulēšu un lai visi iet ieskrieties. vispār jūtos pārsteidzoši normāli. tā jau iet, kad dzīvo, vai ne.



* - es nekad šīm lietām reāli nepiesietos, jo bērni ir bērni. ikdienā vienmēr priecājos, ka vecāki ar viņiem publiskās vietās sarunājas, tā vietā, lai kušinātu tikai tāpēc, ka bērnam ir skaļa balss, un kāds lohs varētu, sajūtoties kā es šai sliktajā rītā, iedomāties, ka problēma ir nevis viņā pašā, bet gan svešajā ģimenē, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: