mazliet neizturami, es jūtos šonedēļ nonākusi kaut kādā uztraukuma un darbu kaudzes slīkšņā, šodiena ir visa kulminācija, man ir atkal un atkal jāzvana pa telefonu un citādi jāuzbāžas svešiem cilvēkiem, un paralēli vēl jāatrod kaut kādas konkrētas bildes milzīgā folderī, kurā nav nekādu orientēšanās iespēju, un vēl ikdienas darbi, šobrīd viss, ko es spēju, ir panikaini tirināties un censties neraudāt, un censties nedomāt par lietām, ko vajag skolai uz nākamo nedēļu



un šeit joprojām nav apkures

lai ietaupītu laiku uz braukšanu un ēšanas nepieciešamību, šodien neaizbraucu uz biroju, un tagad pēkšņi liekas, varbūt vienkārši jāiet soli tālāk un jāstrādā no vannas