šovakar kārtējo reizi, braucot mājup, piesējās kaut kāds lohs busiņā - kārās ārā pa logu un auroja, lai braucu pa ietvi. bitch please. šoreiz, pateicoties sastrēgumam, izdevās beidzot izdarīt ko tādu, ko sen jau bija kārojies līdzīgās situācijās - nobraucu garām, informējot viņu, ka "man ir tieši tādas pašas tiesības braukt pa ielu, kā jebkuram citam, ATPISIES".

aiztraucos mājup un baudīju apziņu, ka šis nāpslis, iespējams, joprojām sēž sastrēgumā, kamēr es jau lepni zvilnēju dīvānā ar aukstu dzērienu.