ko es šonakt esmu paspējusi: divreiz apmaldījos divās dažādās vilcienu stacijās, bet tad, kad beidzot biju visam par spīti veiksmīgi nokļuvusi viesnīcā un pat jau iečekojusies, nometu telefonu zemē, saplēšot tā stikliņu. un rīt deviņos sākas darba diena!

labi, ka es nejūtos ne bēdīga, ne, par laimi un pārsteigumu, absolūti pārgurusi.

bet ceļā no metro uz viesnīcu dzirdēju vienu pusi no interesanta strīda - kāds amerikānis ar jūtami ļoti spēcīgām emocijām paceltā balsī skaidroja sievietei, ar kuru gāja kopā:

- and you wonder why i don't want to walk around together!
- (nedzirdama sievietes atbilde)
- i mean, i like this place, but everything here is just SO SMALL.
- (nedzirdama sievietes atbilde)
- you walk so SLOW!!! jodie, honestly, i have NEVER met anyone who walks as slowly as you do. except for when we enter, when we're in a crowd (..)

tālāk nedzirdēju. jo es viņus jau biju apdzinusi. :D