teju visu nakti lielos ātrumos kādā nenosakāmā transportlīdzeklī traucos pa pilnīgi tumšiem meža ceļiem, cauri pāris mazām, pilnīgi tukšām un tumšām pilsētiņām, ceļā no vietas, ko sauca PAIN

beigās ierados vāji apgaismotā pieturā ar kādu ķieģeļu ēku, kur bija jāgaida autobuss, kurš mani aizvedīs līdz vilcienam, ar kuru nonākšu savā nezināmajā galamērķī

izcila darbu organizācija. mums uz divām stundām atslēdza elektrību. un nav tā, ka es šādos apstākļos varu kaut kādā veidā strādāt. tad jau laikam jāiet prom, ha.