vakar pēc varonīgas sarunas aizmigu ar tādām galvassāpēm, ka man reāli likās, ka vemšu - sagrauzu divus ibumetīnus un cietos, cietos tās 10-15 minūtes līdz brīdim, kad it kā vajadzētu iedarboties, dzēru ūdeni un tad vienā brīdī aizmigu. neatceros, ka sāpes būtu pārgājušas. no rīta, kad pamodos, viss bija labi, bet tagad ar šausmām pamazām jūtu, ka galvassāpes atgriežas.

pēdējā laikā vispār esmu pamanījusi, ka ir mainījies tas, kādas galvassāpes mani piemeklē. tās šķiet kļuvušas izteiktākas un daudz vairāk ietekmē manas maņas (puslīdz spoža gaisma nevis vienkārši ir nepatīkama, bet ir grūti to izturēt; skaņas, tostarp mūzika un cilvēku balsis nevis vienkārši kaitina, bet pulsē ausīs kā atbaidošs svešķermenis, karstums vai aukstums kļūst nepārvarami mokoši), bet, par laimi, galva sāp daudz retāk nekā, piemēram, stresainajā skolas darba posmā, kad vienā brīdī konstatēju, ka pa mēnesi ir bijušas tikai trīs dienas, kurās nebūtu piedzīvojusi izteiktākas vai mazāk izteiktas galvassāpes. un joprojām zināmā mērā varu prognozēt, kad tas notiks, jo sāp parasti noguruma un/vai raudāšanas iespaidā, tikai reizēm pilnīgi no zila gaisa.

es ceru, ka šoreiz pāries vēl pirms sākušās.