sapnī joprojām biju ceļojumā, un mums pēkšņi, negaidīti vajadzēja nakšņot polijā. es nolēmu, ka varētu mēģināt pajautāt agatai, kas bija viena no daudziem ārzemju jauniešiem (tostarp divām poļu meitenēm), kuri comenius projekta ietvaros aizpagājušajā vasarā bija olainē (tas ir īsts notikums un viņa man pa īstam ir draugos facebook), un viņa teica, ka mēs noteikti varam palikt viņas dzīvoklī - bet izrādījās, ka tāda adrese neeksistē, tā dzīvokļa vienkārši nav. tad jau kļuva tāds nepatīkami lietains, mēs slēpāmies kaut kādā metro, kur satiku savu bijušo skolēnu vadimu, kurš bija kļuvis ļoti stilīgs, ar tādu izspūrušu, izbalinātu frizūru, vairākiem auskariem, pīrsingu degunā, stāstīja, ka tagad mācoties rīgā un esot ļoti laimīgs. uzzinot, ka mums nav, kur palikt, viņš apsolīja, ka varētu iesmaglot mūs uz nakti veikalā, kurā strādā šeit, polijā, taču šis plāns izgāžas, jo veikala īpašnieki mūs pamana un ir īgni un nedraudzīgi. tad mēs atkal izejam ārā no veikala, un pēkšņi mums pievienojas vesels bars bēgļu bērnu, un man ir skaidrs, ka viņiem arī vajag naktsmājas - es drūzmējos ar tiem bērniem un, kad iet garām veikala īpašnieki, ļoti žēlabaini un raudulīgi saku kādam no saviem ceļabiedriem, ka es negribu atkal gulēt aukstumā uz soliņa, un veikala īpašnieki par mums iežēlojas un ielaiž mūs kaut kādā šķūnim līdzīgā ēkā sava veikala pagalmā. tur vienā stūrī ir peļķe, un vairāki bērni tajā vārtās, citi jau ir izvārtījušies, viņiem ir slapji pamperi un es domāju, bāc, kā es par viņiem visiem tagad parūpēšos. tur ir divas mazas meitenītes, kuras izskatās pēc punduriem, tas ir, ir skaidri redzams, ka viņām ir stunted growth - man ir saldējums un es gribu viņas pacienāt. viena no viņām nokožas normāli, bet otra ar cheeky sejas izteiksmi nokož man pussaldējumu, kas mani sadusmo, so i lightly slap her on the ear, tad nobīstos, ka daru pāri bērnam, un sāku viņu samīļot, un tas ar šausmām aizdomājos, kādus paternus viņa no šī iemācīsies