šodien, stresojot par savu laicīgi nenokārtoto sanitāro grāmatiņu, tiku pie jaunas ģimenes ārstes, kurai ir absolūti fantastiskas māsiņas, ar kurām izpļāpājos kā ar veciem draugiem, gaidot savu rindu, un viņas pašas arī kaut kā mani netieši uzvedināja uz domu, ka varētu pierakstīties te, pajautājot, vai man nav ģimenes ārsta (tbh though, es gan līdz šim nemaz nebiju aizdomājusies, ka to grāmatiņu raksta ģimenes ārsts, likās, ka to dara arodārsts). kopš mana ģimenes ārste mēģināja mani aizsūtīt uz trakonamu, es viņai nespēju uzticēties, tāpēc neesmu pie viņas bijusi kopš, hm, laikam kopš "saindējos ar gaļu" 2015.gada decembrī un man vajadzēja slimības lapu par semestra pēdējās mācību dienas neapmeklēšanu.

lūk, tagad atlicis tikai smagais darbs aiziet pie esošās ārstes un paņemt savu kartiņu, un pierakstīties uz izrunāšanās vizīti pie šīs. viņa ir ļoti jauna, ļoti skaista krieviete vārdā jūlija. man viņa jau patīk, lai gan mēs parunājām daudz īsāku brīdi ar viņu pašu, nekā ar māsiņām. viņai bija skaisti, puķaini svārki, skaists rokraksts un patīkami mierīga balss. bet man ir labs pamatojums, man ir daudz ērtāk pierakstīties un ieiet pie ārsta centrā pa ceļam uz mēģinājumu vai pēc terapijas, darba laiki sakrīt ideāli. plus, veselības centrs "možums-1" taču reāli izklausās pēc manis :D un tā ir vienīgā medicīnas iestāde manā mūžā, kur man ne reizi nav sanācis saskarties ar nelaipnu apkalpošanu. tas arī īstenībā mans galvenais kritērijs, sajūta par iestādes atmosfēru un 100% pozitīva iepriekšējā pieredze.

saņēmu arī rituālo jautājumu, ko man vienmēr prasa mediķi, kas man pirmo reizi mēra asinsspiedienu un pulsu - "vai jūs esat sportiste?". nekad īsti nezinu, ko atbildēt, jo neesmu jau. tā arī viņām teicu - nē, bet es peldu un braucu ar velosipēdu, un dziedu.