ieliku sev līdzi pusdienas un aizmirsu kastīti mājās.

pirms kāda laika notika šitā - saņēmu pārsūtītu ziņu no kādas beļģu skolas, kas izdomājuši, ka klimata pārmaiņu mazināšanas kampaņu konkursā vēlas aicināt skolas citviet pasaulē iemācīties un izpildīt haku, tradicionālu maoru rituāla deju. nodomāju, kāda strarptautiska vide, cik forši, ka beļģijas skolā strādā kāds maoru izcelsmes skolotājs, kas izplata savu kultūras mantojumu šādā veidā, taču tad izpētīju, kas ir vēstules autori, un izrādījās, ka tie ļaudis ir baltāki par baltu. mans otrais loģiskais solis bija pieņemt, ka viņi, tātad, to dara sadarbībā ar kādu skolu jaunzēlandē vai austrālijā, bet, izlasot aicinājuma vēstuli skolām, ar šausmām secināju, ka tā ne tikai nav patiesība, bet, ka viņu ideja par šo visu ir skolēniem noskatīties youtube video ar vairākām specifiskām hakām (kāzās, bērēs, skolai atvadoties no skolotāja - lieki minēt, ka visi šie bija notikumi jaunzēlandē un deju izpildīja vai vismaz vadīja maoru izcelsmes cilvēki), pēc tiem "iemācīties" soļus un sacerēt sev patīkamu tekstu savā dzimtajā valodā. un tad saukt to par haku. un, nē, viņi nebija konsultējušies ar kādu īstu maoru. var jau būt, ka esmu piekasīga un pārjūtīga, bet, manuprāt, tas ir drausmīgi, tāda atdarināšana. tas ir kā blondai baltajai meitenei staigāt apkārt ar ziemeļamerikas indiāņu rituālo spalvu galvasrotu. labi, varbūt nav gluži blackface, bet tālu nav - iedomājos, nez, kā beļģiem patiktu, ja kāds paņemtu pāris youtube video ar viņu himnu, izdomātu tai vārdus savā valodā, un tad dziedātu publiskā milzīgas ballītes atklāšana, apgalvojot, ka dzied beļģijas himnu.

lieki teikt, ka LV skolām šo aicinājumu nepiedāvāju.