šodien piespiedu kārtā ar skolēniem bija jāiet klausīties pastāstu par brīvības cīņām, un pēc tam uz vietējo "Mežaparku" spēlēt ~tautasbumbu "bermontieši vs Latvijas armija". kad noķēru pretinieku komandas jaunekļa mesto bumbu, teju visi manas komandas puiši vienbalsīgi šokā noelsās "ooo, SKOLOTĀJ!?!"

pseeesh. mēs ar brāli vienu vasaru tā satrenējāmies tautasbumbai, ka viņa komanda pēc tam tika finālā kaut kādā pilsētas turnīrā (es gan diemžēl tolaik jau mācījos citā skolā, kur tautasbumba nebija īpašā godā, un mēs to nespēlējām). tas gan, protams, nebija uz apledojuša kalna.

par skolu runājot, man ir viens skolēns, kurš man kaut ko ļoti atgādina, tikai es nevaru saprast, ko. viņš ir arī tāds ļoti saprātīgs, pieklājīgs un visādi citādi jauks, bet tāpēc, ka viņš man kaut ko atgādina, viņš man kaut kā šķiet īpaši simpātisks (ne kaut kādā nepiedienīgā veidā, bet kaut kā tā līdzīgi, kā esmu jutusies par tuviem draugiem, kamēr vēl ar viņiem neesmu ilgi bijusi pazīstama). man šis šķiet ļoti interesanti, un man ļoti gribas atcerēties/uzzināt KO viņš man atgādina. jo man principā (laimīgā kārtā?) patīk visi mani skolēni, bet šis ir tāds nebijis fenomens. līdzīgi bija ar vienu ansambļa biedreni, kas man ļoti simpatizēja, līdzko satikāmies, jo viņa man atgādināja foršu IM kolēģi - bet toreiz es šo atšifrēju ļoti ātri. nu, nekas, man ir vēl vairāki mēneši vismaz, lai atrisinātu šo mistēriju.