insignificant other

izlasīju ( šo ) un drusciņ šermuļi pār kauliem pārskrēja

izvēlos būt optimists, esmu taču visādos veidos apzināti pievērsusies mērķtiecīgai pašaprūpei nu jau vairāk nekā gadu (neticami! vispār varbūt jātaisa kaut kāda terapijas jubilejas balle, ha), vai tad nu tiešām varētu būt tā, ka šajā jomā neesmu progresējusi. bet, bāc, laika līnija eerily precīza. tomēr, mazliet gribas domāt, ka tas, cik grūti un "pretdabiski" ir nākušas visādas emocionālās tuvības lietas šajā set-upā, kāda apņemšanās ir bijusi vajadzīga, lai rīkotos citādāk, nekā tārpi galvā saka, varētu liecināt, ka nav gluži neērti-ērtā komforta zõna, kas būtu ierastais sūdīgais modelis

besides, love conquers all, vai ne