interesanti kontrasti - naktī no aizvakardienas uz vakardienu sapnī, ja neskaita daudz blood and gore, tad neticami ātri un viegli (es tā, balstoties uz veselo saprātu un zināšanām, pieņemu, jo reālas pieredzes ar šo, ar ko salīdzināt, man nav) piedzemdēju bērnu, šonakt, savukārt, būvēju zārkus un plānoju bēres

bija lauki, saulaina diena, visapkārt puķes, puķes, puķes, es tikai pasūtu vēl puķes, un tad tepat tas līķis.
un man jāpaspēj uzbūvēt zārku, kamēr mironis karstumā nav pārāk sācis smirdēt, un es vienā brīdī aiz bažām, ka nepaspēšu, apsvēru vienkārši likt kartona kastē, kuru apkrāsot tā, lai izskatās pēc koka

PASAKAS ZIRNĪTS



Kad nu tev kādreiz manis nepietiek?!
Jo tu jau gribi; lai es mūžam augu.
Un kā es to lai izdaru, ko liek?
Ja neizdaru, pazaudēju draugu!

Ko aplinki! - es teikšu taisnību:
Es tevim laba diezgan neesmu,
Tu gribi mani vienmēr labāku, -
Tad meklē, varbūt citu atrodi,
Kur kādu augošāku meiteni,
Kā pasakā to zirnīti,
Ko debesīs kāpt.


//Rainis