As I turned and looked back toward the hotel I noticed that my footprints leading out into the city were mismatched. One side was glistening, small and white. The other was misshapen from my limp and each heel was pooled with spots of bright red blood. It struck me as a metaphor for my life. Always seeing the good. Lucky. The other side bloodied, stumbling. Never quite able to keep up.

Jenny Lawson, 2015, Furiously Happy

man ir tik žēl, ka šī video komentētāja vispār nerunā par tiem tērpiem, jo tad es nevaru to vienkārši paņemt gatavu un izmantot par piemēru cilvēku aprakstīšanai tēmas "fashion" ietvaros - jo man, protams, gribas parādīt maksimāli daudz dažādu ķermeņu veidu. varētu gan, protams, vienkārši ierakstīt tam video pati savu audio, ha, bet drusku tā kā slinkums, ņemot vērā, ka tā nav vienīgā lieta, kas vēl šovakar jāizdara. tātad, ja atliks laiks, kad citas lietas būs izdarītas.