cukursēne
11 December 2015 @ 10:52 pm
she thinks with her fingers  
lietas, ko var just un pateikt, guļot burvīgai lēdijai azotē pie maigām gaismiņām zem pūkainas segas, lietas, kuras vēl var šķist ticamas, no rīta tumsā blakus pamostoties un pat vēl taisot brokastis, asajā dienas gaismā izkūp gaisā ātri vien. un es palieku turpat, kur gandrīz vienmēr, stūrī ar plati acīm un, iespējams, vismazākā rūķīša pasaulē sajūtu, un pilnām kabatām self-fulfilling prophecies

atceros, kad kuratore teica, ka vienkārši (pārāk) ļoti daudz un ātri domāju
bet to jau nekā neizslēgsi