domāju par nākotni. iegūglēju "peaceful jobs"

interesanti, ka neizmeta nevienu bildi ar mirušā džobsa vaibstiem

varbūt jāatgriežas pie kāda no vēlīnās bērnības sapņiem, gribēju būt kapracis vai cietumsargs - bet tas, kurš sēž pie ārdurvīm ar mazu lampiņu pie galda, un lasa grāmatu visu dienu/nakti, un tikai kaut kādas krīzes gadījumā nospiež lielu, sarkanu pogu, kas visus ieslēdz iekšā cietumā

bet mani skolēni šodien, ak, kāds prieks un laime! esmu sajūsmā

"par skolotāja lomu - varēja just jūsu skolotāja-skolēnu attiecības un likās silti"

(es tomēr esmu visai ridiculous, jo pēc šāda veida apgalvojumiem no abām šodienas independent judges uzreiz iedomājos - ha, bet tu taču esi mana draudzene, protams, ka tev tā liksies - varbūt tu to saki, jo domā, ka es gribētu to dzirdēt - jo to ir ļoti patīkami dzirdēt - jo es vienmēr esmu vēlējusies, lai tā būtu. bet tagad es tām domām saku KUŠ! un izvēlos domāt, ka, jā, man ir izdevies pusotra gada laikā nodibināt ar bērniem atklātas, cieņpilnas un labvēlīgas attiecības)

vēl es šodien atklāju kaut ko fantastisku aizņemtām dienām - firmas "kronis" ražoto grūbu un pupiņu putru burciņā. ak jel, AK JEL! kāds gardums, kāda ērtība. visiem iesaku.