vakar ar tēti ilgi diskutējām par ar bēgļu jautājumu saistītām lietām, tostarp potenciālo hidžābu un citu islāmam tradicionālo, plaši apsedzošo apģērbu aizliegšanu. nonācām pie secinājuma, ka ļoti līdzīgu premisu (viss, kas darīts citās valstīs imigrācijas un integrācijas jautājumos nebūt nav bijis viennozīmīgi glups un tūliņ atmetams) vadībā nonākam pie visai atšķirīgiem secinājumiem, un vārdu savienojumā "labākais iespējamais risinājums" mans fokuss viennozīmīgi ir uz "labākais" un ar eventuālo laika rāmi "nākamie dažsimt gadi", kamēr viņš visai cieši piesaista savu viedokli tam, kas šķiet līdz galam iespējams ~ tūliņ un tagad. vienu brīdi pat gandrīz sastrīdējāmies, kad tētis mēģināja apgalvot, ka pie breivīka vainīga esot bijusi iecietība un tas, ka imigranti neesot bijuši ierobežoti ar pietiekami striktiem īpašiem likumiem.
ātri vien salabām, protams, kad uzzīmēju viņam venna diagrammu par to, ka tieši pārklājas viņa un breivīka uzskati, lai nevarētu apgalvot, ka esmu viņu pielīdzinājusi trakam šāvējam, un beigās nonācām pie visādām milzu fundamentālām kopējās cilvēces attīstības filosofijām un teorijām. sen nebijām šitā izpaudušies, labais.
bet, ja nu atgriežamies tieši pie musulmaņu galvassegām, tas, ko daudz esmu šai kontekstā domājusi - man šķiet ļoti svarīgi, lai vismaz likuma priekšā cilvēkam būtu izvēle - darīt vai nedarīt (šādi es vispār laikam jūtos par visu, kas nepārkāpj cilvēktiesības - galvenais ir, lai būtu vienlīdzīgas iespējas informēti izvēlēties , nu tur, būt par CEO vai stay-at-home mum/dad, ticēt kādam dievam vai dieviem vai neticēt, skūties vai neskūties, audzēt vēderā bēbi vai taisīt abortu, ēst gaļu/pienu vai neēst, beigt ciešanas ar eitanāziju vai nē, lietot visādas vielas vai nē utt). un, ja runa ir par to, ka, redz, eiropā tradicionāli cilvēki publiskajā telpā atsedz seju, jo sevišķi identificējošos dokumentos un ka nav taču nekāda veida, kā citādi cilvēku atpazīt, well, nez, vai tad, ja iebraucot, say, himba cilts teritorijā āfrikā, eiropiešiem tiktu pateikts, ka šeit visiem obligāti būs jāstaigā publiskajā telpā un jābildējas dokumentiem ar atkailinātām krūtīm, jo tā ir pieņemts un tas ir vienīgais, pēc kā cilvēku var identificēt, vai tas liktos jēdzīgs pamatojums.
ātri vien salabām, protams, kad uzzīmēju viņam venna diagrammu par to, ka tieši pārklājas viņa un breivīka uzskati, lai nevarētu apgalvot, ka esmu viņu pielīdzinājusi trakam šāvējam, un beigās nonācām pie visādām milzu fundamentālām kopējās cilvēces attīstības filosofijām un teorijām. sen nebijām šitā izpaudušies, labais.
bet, ja nu atgriežamies tieši pie musulmaņu galvassegām, tas, ko daudz esmu šai kontekstā domājusi - man šķiet ļoti svarīgi, lai vismaz likuma priekšā cilvēkam būtu izvēle - darīt vai nedarīt (šādi es vispār laikam jūtos par visu, kas nepārkāpj cilvēktiesības - galvenais ir, lai būtu vienlīdzīgas iespējas informēti izvēlēties , nu tur, būt par CEO vai stay-at-home mum/dad, ticēt kādam dievam vai dieviem vai neticēt, skūties vai neskūties, audzēt vēderā bēbi vai taisīt abortu, ēst gaļu/pienu vai neēst, beigt ciešanas ar eitanāziju vai nē, lietot visādas vielas vai nē utt). un, ja runa ir par to, ka, redz, eiropā tradicionāli cilvēki publiskajā telpā atsedz seju, jo sevišķi identificējošos dokumentos un ka nav taču nekāda veida, kā citādi cilvēku atpazīt, well, nez, vai tad, ja iebraucot, say, himba cilts teritorijā āfrikā, eiropiešiem tiktu pateikts, ka šeit visiem obligāti būs jāstaigā publiskajā telpā un jābildējas dokumentiem ar atkailinātām krūtīm, jo tā ir pieņemts un tas ir vienīgais, pēc kā cilvēku var identificēt, vai tas liktos jēdzīgs pamatojums.
piešņauktā salvete | nošķaudīties