sapņoju, ka vecāku dzīvoklī pa durvju aplodu līda zalktis, tētis to izlika pa durvīm, bet man likās, ka ar to nepietiks, tāpēc gāju ar to kopā lejā pa kāpnēm, visu laiku virzīdama uz izeju. pie ārdurvīm tas pārvērtās par kucēnu, un, ticis ārā, laimīgs pieskrēja pie meitenītes, kura to pielika pie saitītes un man pamāja.

vēl biju pamestā rūpnīcā, kurai viss viens (trešais) stāvs bija izdedzis, ieskaitot kāpnes - bet tikai tas viens stāvs. rāpaļāju apkārt, tad, projāmejot, satiku lielu grupu amerikāņu bērnu tūristu ar divām vadītājām, kas viņus tur bija atvedušas ekskursijā. izstāstīju, lai uzmanās no trešā stāva, novēlēju jauku dienu un pastāstīju, ka dziļāk laukos var redzēt vairāk traktoru, un gāju projām. viņi visi bija šausmīgi priecīgi un es jutos neērti.

nokārtu galvu skatījos gar datora klaviatūru uz savu darbgaldu, pamanīju, ka tur divās vietās galda koka virsmā iespiedušies, leņķī skatoties, labi redzami izteiksmīgi smaidīgi ģīmīši a la

pat galds cenšas mani uzmundrināt
nu, vai arī smejas par mani, haha


šī kontekstā sāku domāt par vārdu grin
un atcerējos par people grinnin' in your face
reāli, nekas jau cauri laikiem nemainās, tās pašas tēmas vien ir aktuālas

man pašai riebjas tas, cik salīdzinoši bieži man iznāk nokļūt situācijās "gribējās kā labāk, sanāca kā vienmēr", kad labu domu sabojā kaut kādā veidā nepārdomāts izpildījums