mamma stāsta man par to, ka viņi esot lūgušies dievu tad, kad es piedzimu un gandrīz nomiru

tas liek man domāt, varbūt patiešām nu es beidzot saņemu dieva sodu par to, ka esmu novērsusies no ticības ceļa

pusaudža gados es bieži raizējos par to, vai katru reizi, kad nodomāju vai pasaku kaut ko, kas neatbilst ticības priekšrakstiem, neparakstos uz kaut kādu milzu sodu, es gaidīju, vai mani nenospers zibens vai kaut kas tāds

kaut kas tāds, nu lūk

sapnī man kāds autoritatīvi stāstīja, ka baltais trusis no alises brīnumzemē simbolizē sātanu

gribētos, lai kāds man palasa priekšā pasakas ar laimīgām beigām

šonakt būs mana pirmā pieredze mūžā ar miega zālēm.

ārste teica, ka tablete jāēd tad, kad esmu jau gultā, apmēram tā, it kā varētu gadīties, ka noriju ripu un izslēdzos, bet tā gluži nav noticis. mani iepriecina fakts, ka jūtu tādu kā ziņkārību par to, vai šis atšķirsies no parastas iemigšanas, jo es kādu laiku neesmu īsti jutusies ziņkārīgi ne par ko, ja neskaita mācību procesa efektivitātes uzlabošanas paņēmienus, un arī to par ziņkārību varētu dēvēt drīzāk nosacīti.

varētu vēl guļot noklausīties vienu night vale sēriju, gribas dzirdēt to rāmā balsī izteikto good night.