mana kuratore ir tāds zelts, ka es nezinu, kā pēc diviem gadiem varēšu viņai pateikties.
ikreiz, kad es kaunā un mokās uzrakstu viņai par savām grūtībām, viņa atsūta man pretī vilni, kas atkal paceļ virs ūdens.

jocīgi, cik gaišs pēkšņi kļuva, lietum līstot.

(mazliet tāda sajūta, ka vajadzētu pa logu redzēt varavīksni, jo sevišķi ņemot vērā, ka šodien tak esot starptautiskā biseksualitātes diena, bet pagaidām nekā)