šodiena bija lieliskākā diena. nodarbībās gāja briesmīgi, bet briesmīgi produktīvi, varēju darīt kā dmitrijs, kurā es šo spēju ļoti apbrīnoju, un iet pa gaiteni smaidīdama un reizē domādama/teikdama "cik man grūti un šausmīgi gāja!"
un tad impromptu dejas zālē pēc bērnu aiziešanas; un tad man bija visiem komentāri, ko ierakstīt refleksijas lapiņās, lai uzslavētu; un tad jūra bija tik auksta un dzīva, dzīva, dzīva; un tad es drīkstēju visiem dažiem klātesošajiem IM7 masēt pēdas; un tad bija tik daudz, ko klausīties un justies; un tad beigās vēl labākā masāža. es esmu vienkārši izkususi, ja šis ir kosmosa atalgojums man par to briesmīgumu, tad es esmu gatava vēl visādām šausmām.
un tad impromptu dejas zālē pēc bērnu aiziešanas; un tad man bija visiem komentāri, ko ierakstīt refleksijas lapiņās, lai uzslavētu; un tad jūra bija tik auksta un dzīva, dzīva, dzīva; un tad es drīkstēju visiem dažiem klātesošajiem IM7 masēt pēdas; un tad bija tik daudz, ko klausīties un justies; un tad beigās vēl labākā masāža. es esmu vienkārši izkususi, ja šis ir kosmosa atalgojums man par to briesmīgumu, tad es esmu gatava vēl visādām šausmām.
piešņauktā salvete | nošķaudīties