lai cik ļoti es nebūtu pret strikti nošķirtu dabas/kultūras dihotomiju un personhood ekskluzīvu attiecināšanu uz cilvēkiem, man tomēr ir milzīga iekšēja pretestība, kad gaļas ēšana tiek pielīdzināta ebreju neglābšanai no holokausta. tā kā es neticu, ka gaļas patēriņš tiešām samazināsies, ja vairāk cilvēku izdomās neēst gaļu morālu apsvērumu dēļ (jo, piemēram, ja nu pieprasījums tiešām pēkšņi samazinātos, tad nāktos nolaist cenu, un gaļu sāktu pirkt tie, kas iepriekš nevarēja atļauties), tad man nav sajūtas, ka centīgi neēdot gaļu es kādu izglābju, bet gan vienkārši izšķērdēju resursus. drīzāk liekas, ka reizēm to gaļu apēdot, es izrādu cieņu tiem dzīvniekiem, no kuriem gaļa ir sagādāta. visforšāk, protams, būtu, ja visa gaļa būtu medīta, jo es ļoti jūtos kā piekrist šādu tādu ziemeļu tautu uzskatam, ka dzīvnieks var tikt nomedīts tikai tad, ja pats ļaujas tikt nomedīts - it's a conscious act of giving performed by the animal's spirit.