"būt mājās" ir ļoti liela sajūta

šonakt sapņoju, ka pasaulē varu pārņēmuši nacisti ar eināru repši priekšgalā, LV par oficiālajām valodām pasludinātas krievu un vācu, un šim notikumam par godu tiek rīkota milzu balle, uz kuru jāierodas arī man. viens no noteikumiem ballē, ko uzzinu tikai jau tur esot, ir, ka visiem cilvēkiem ir jābūt vagīnā (sievietēm) vai anālajā atverē (vīriešiem) iepriekš ievietotam vīriešu prezervatīvam, un ka balles laikā karavīriem-apsargiem ir tiesības jebkurā brīdī jebkuru viesi pārbaudīt. man nav ne vēlēšanās, ne iespējas piebāzties ar prezeratīvu, tāpēc es to neizdaru, un tad, protams, pie manis pienāk karavīrs un prasa, vai ir. no sākuma es meloju, sakot, ka ir, un mums jāiet kādā klusākā vietā, kur tad varētu pārbaudīt. ieejam kaut kādā kabinetā un tur es viņam stāstu, ka man nav iebāzta prezervatīva tāpēc, ka neilgi pēc ierašanās ballē mani ir uzrunājis un izdrāzis pats einārs repše. man nav gandrīz nekādu cerību, ka šitik tizli meli varētu nostrādāt, bet izrādās, ka karavīram pašam reiz gadījusies tieši tāda situācija pa īstam, tāpēc viņš man notic un pēcāk balles laikā, kad ir sākusies nacistu modes skate, iebrāžas tualetē, kad es tur esmu iegājusi pačurāt, lai atrādītu man savu kostīmu, kuru viņš demonstrēs - tā ir satriecoši skaista, līdz celim gara kleita ar zelta izšuvumiem, pār pleciem viņam pārmests lakats ar bārkstīm, viņš ir tik priecīgs

‘I want to ring Haggard Hall,’ he told the stationmaster. ‘Where can I find a telephone?’
‘No telephone to Haggard Hall.’
‘Is there a bus?’
‘No bus.’
‘Taxi, then?’
‘No taxi.’ The word meant nothing to the stationmaster. He was a cheerful Kikuyu with a gap in his teeth, eager to help.
‘Well, how does one get to Haggard Hall?’
‘You have no car?’
‘No. I came on the train.’
‘Is better if you have a car.’
‘But I haven’t. I came on the train.’ There was truth in this. The stationmaster ruminated for a while, then pointed with his chin.
‘Is that way,’ he said.
‘How far?’
‘Not far.’
Not far was an African unit of measurement, meaning anything between five and a hundred miles.

(..)

When would all this travelling stop, Martin wondered, as the vehicle slithered ambitiously uphill. By now he should have been safely at Haggard Hall, sleeping off the effects of his journey. Instead he was illegally climbing a mountain, in the company of people he had never met before - most of them carrying spears – in pursuit of a child he didn’t know.


//Nicholas Best, 2013, Tennis and the Masai

pēcpusdienā iemigu uz dīvāna un sapņoju detektīvstāstu, kurā blandījos pa milzīgu labirintu, mēģinot atrisināt kaut kādu slepkavību un nolaupīšanu virkni. līdztekus tam nopietna mistērija bija, ka viscaur labirintā atrodas pusapēsti siera gabali, siera drupačas utt. tad vienā brīdī uzdūros franču detektīvam arsēnam lipēnam (?? nomodā es skaidri zinu, ka viņš bija zaglis, nevis detektīvs!) un izrādījās, ka ejās to sieru atstājis or viņš. stāstīja, ka mērķtiecīgi ēd tikai sieru rūpīgi kontrolētās dozās. šīs īpatnības dēļ viņš varēja pārvērsties par siera kluci dažādās formās, piemēram, bruņinieku no siera vai siera astoņkāji.