ko es šodien uzzināju: mans vienkrāsaini zaļais mētelis, kad kļūst slapjš, ārkārtīgi izteiksmīgi ož pēc pagraba. tā, ka teju pilnīgi kauns veikalā rindā stāvēt, hah, ka citi nepadomā, ka esmu golems vai kaut kāds cits mītisks mūdzis pa taisno no pazemes

cik labs brīdis, lai brauktu pāri tiltam - salūts visā krāšņumā. tad jau laikam varu uzskatīt, ka eiropas dienu (vai kā nu tur viņu) esmu atzīmējusi, vūp, vūp.