tikko piezvanīja ilze un teica, ka viņiem ōmiņa atvedusi nelielu, baltu, draudzīgu sunīti, kuram tagad vajag atrast mājas, un es nevaru saprast, vai tā būtu zīme, ka man tādu sunīti vajag paņemt pie sevis.

baigi bēdīgi palika vispār, jo es visu laiku aizmirstu, ka mans sunītis ir beigts. jāpapinkšķ, jāpadomā.

upd: sunītis tomēr brauks uz laukiem. labi vien ir, es laikam neesmu vēl gatava.

starp citu, ja nu kāds te cibā plāno braukt uz filmu festivālu tartu, tad šodien un rīt lux express superīgo autōbusu (bezmaksas karstā šokolāde, mwahahaha!) biļetes var dabūt ar 50% atlaidi par godu sieviešu dienai. WIN!