tomēr nenoturējos un pasūtīju džemperīti. lai nākotnē vajadzības gadījumā varu vienkārši uzvilkt, lai nav nekas jāsaka.

vecums nenāk viens - ne tikai esmu pasākusi dot priekšroku aizpogāt blūzēm/krekliem arī pašu augšējo podziņu, bet arī jūtos bēdīga, ja sanāk* braukt par zaķi - nevis tāpēc, ka bail no kontroles, bet tāpēc, ka man patiešām šķiet normāli par sabiedriskā transporta pakalpojumiem samaksāt. when did i become this?!?

* - to, ka izbeigušies pīkstieni, sapratu, jau esot trolejbusā, makā skaidrā nauda bija tikai britu mārciņās. citkārt tiešām būtu izkāpusi un nopirkusi to biļeti, bet bija jāsteidzas uz pirmskonkursa mēģinājumu.

šitās piepildītās dienas ir burvīgas.

no rīta gandrīz nesaņēmos izlīst no gultas uz rīta lekciju, bet ļoti priecājos, ka tomēr pārvarēju sevi, totāli atmaksājās. tagad gan spēju domāt tikai par došanos mājās un gulēšanu.