vakarnakt gandrīz ne acu neaizvēru, jau lielāko daļu dienas jutos briesmīgi nogurusi, bet arī tagad nekādi nevaru aizdoties gulēt, grauž neērtas pārdomas kā gultā sabirušas drupačas, ai.

skatos uz savu jauno cv, ko viltīgi esmu noformējuma ziņā apmēram 1-1 nospiedusi no tēta eiropas parauga, tikai maz-mazliet modificējot lietas (pārveidojot nodarbinātības kategoriju no tīri darba uz "Darba un brīvprātīgā darba pieredze"), un jūtos kā puslīdz normāls, kompetents cilvēks.

ir taisnība, ka tas, kādu stāstu tu par sevi mēģini izstāstīt, ļoti ietekmē to, kā un kāds jūties. pēdējos mēnešos aktīvi rakstot savu kompetences un vērtīguma stāstu, es tiešām esmu sākusi par sevi justies daudz labāk.