jau kādu laiku gaidīju pastkastē pavēsti, ka varu jozt uz pasta nodaļu pakaļ vienai no divām grāmatām, ko pēdējo trīs nedēļu laikā esmu pasūtījusi, jo pat ar visu svētku sezōnas iejaukšanos tai, ko pasūtīju sev ziemsvētkos, būtu jau bijušai jābūt klāt. un - tavu brīnumu! - pastkastē mani gaidīja nevis pavēste, bet gan pati grāmata kartōna aploksnē! es tagad nevaru saprast, vai tas nozīmē, ka beidzot, beidzot, beidzot pasts ir attapies, ka sīkas paciņas, kuras ietilpst pastkastē, tur tiešām varētu arī mest (piemēram, kad pasūtu krekliņus no qwertee, viens krekliņš melnas plēves iepakojumā arī mierīgi ielīstu pastkastē, bet līdz šim vienmēr ir bijis jāiet uz pasta nodaļu), vai arī šī tur tikai tāpēc, ka ir tā kartōna aploksne un var izlikties, ka tā ir Ļoti Bieza un Smaga Vēstule.
mans plāns ir izcept cepumus un aiziet uz pasta nodaļu un pajautāt - ja izrādīsies, ka pie vainas tikai kartōna aploksne, tad nosprauslāšos un iešu prom, bet, ja izrādīsies, ka viņi tiešām uzlabo savu servisu un sīkās sīkpakas patiešām turpmāk metīs pastkastē, tad teikšu URĀ! un sajūsmā piešķiršu pasta darbiniekiem cepumus. ja vien tas nav nelegāli. varbūt tas ir nelegāli. uff.

es vispār biju cerējusi, ka šodienas vispārējā bilance būs priecīgāka. likās taču lieliska priekšpusdiena, kur tas viss pazuda, kas notika, kāpēc tagad ir tik briesmīgi bēdīgi?

A secret terrorist organisation is planning an attack. That’s what secret terrorist organisations do, isn't it? It’s their version of golf.