suns guļ, piespiedies manam sānam, un sāpēs trīc, un es jūtos tik briesmīgi, ka man nepietika prāta paprasīt tam vetārstam, lai iedod vēl kaut kādu pretsāpju zāli līdzi uz mājām, ko iedot, kad sašpricētā efekts būs zudis (kā šobrīd). iepriekš no tā, kā viņa uzvedās, varēja noprast, ka stāvus pozīcijā laikam ir vieglāk, it kā centos kaut kā viņu iekārtot tā, lai var atbalstīties pret kādu manu ķermeņa daļu un simulēt tādu pozu nepiepūloties, nu, tā, lai varētu aizmigt, bet, protams, pārējās ķepas nogurst, viņa sašļūk, un tad sāp, smilkst, mēģina atkal nostāties, un tā uz riņķi. tā ka priecājos, ka vismaz ir apgūlusies tagad, varbūt arī tomēr vēl pagulēsim. bet vispār riebīgi, tik stulbi un nelāgi šis viss. nenormāli priecājos, ka vismaz nauda nav problēma, tb, ka nav tā, ka, piemēram, nevarētu atļauties to operāciju. jo nav nekāds lētais prieks.

hah, savā izmisumā un satraukumā sajaucu laikus, neuzticējos plānotājaplikācijā ierakstītajam, un sanāca ierasties pusstundu par agru, cik neveikli.

drausmīga sajūta stāvēt vetklīnikā un gaidīt desmit, piecpadsmit, divdesmit minūtes pēc tā laika, kad man teikts ierasties pakaļ sunim, un klausīties, kā viņa aizkulisēs pilnā kaklā visādi vokalizējas kā spīdzināta vai sātana apsēsta, mēģinot noticēt vetārstam, kurš saka, ka tas ir tāpēc, ka pēc anestēzijas ir apjukusi, nevis tāpēc, ka ir kaut kādas sāpes.
tagad arī - guļ un činkst, činkst, činkst visādos dīvainos veidos. iespaidīgākais līdz šim - kad izklausās tā, it kā kāds ar aizvērtu muti sauktu "WHOA! WHOA! WHOA!". nekas cits kā ticēt, ka viss normāli, jau man neatliek. galu galā, viņa vienmēr ir spējusi izdot skaļas un daudzveidīgas skaņas, nav jau šis TIK ļoti out of the ordinary.

bet neko, vismaz ir dzīva. un viss esot noritējis ļoti labi, 10dienu laikā vajadzētu būt jau puslīdz back to normal. turam īkšķus, lai tā arī ir.

tikko noskatījos disneja "the princess and the frog" un, lai gan tur, protams, ir trūkumi (nopietnākais vidrīzāk būs tas hard working black woman stereōtips un citas rasistiskas problēmas, kas arī drusku tā uz citu disneja filmu fōna lielisko nobeigumu padara drusku šaubīgu, ja grib uz to skatīties no "rasu hierarhijas" filmu starpā viedokļa), es teiktu, ka es biju ļoti, ļoti patīkami pārsteigta.

es gan savā ziņā sākotnēji biju mazliet cerējusi, ka galvenā varone un princis varētu varbūt nesapāroties galu galā, kas būtu tāds pavisam stilīgs alternatīvā stāsta pavērsiens, bet nu, tā kā nebija pieejams neviens cits iespējams love interest tēls, tad jau bija diezgan skaidrs, ka tā nebūs. bet, nu, bāc, disneja princešu pasaku filma, kurā pat var puslīdz noticēt tam, kā izmainās varoņu uzvedība, un kas beidzas (pieņemu, ka gan jau nevienu te spoileri neuztrauc) ar to, ka galvenā varone, lai gan apprec princi, nevis kļūst par mamzeli pilī, bet gan atver savu restorānu, kā plānojusi kopš paša sākuma, un viņas nocopētais princis tajā strādā (!) par viesmīli (!!!), es nezinu, man liekas, reāli kruti. man ļoti patīk arī, ka pārmaiņas pēc galvenais vēstījums filmā tomēr, šķiet, ir nevis "atnāks princis un viss būs lieliski", bet "lai kaut ko panāktu, nepietiek vēlēties, ir kaut kas arī jādara".
protams, kā jau minēts iepriekš, kopējā disneja kontekstā jau neizskatās īpaši smuki, ka tieši melnādainā "princese" ir tā, kura, lai gan dabū, ko gribējusi, nekļūst par tādu klasisku princesi, un tas princis jau arī nebija baltais, bet stāsta ziņā man šī likās tiešām forša, interesanta interpretācija. vēl patīkams pārsteigums bija tas, ka galvenās varones bērnības draudzene, lai arī izlutināta un diezgan nevērīga, tomēr nebija pataisīta par kaut kādu ļauno tēlu, un brīdī, kad princis atklāj, ka ir samīlējies viņas draudzenē, nevis uztaisa kkādu temper tantrum par tēmu "tas bija MANS princis!!!111oneone", bet gan sāk liet sajūsmas asaras par acu priekšā novērojamu pasaku mīlestību. un animācija smuka. vispār, forši, tīri labi pavadīju laiku, skatoties.

Poll #19924 skats no malas
Open to: All, results viewable to: All

kurš "skats no malas" uz sevi Tev labāk patīk?