un beigās viss bija tiešām labi un priecīgi. nost ar pesimismu! varēja manīt, ka eiro viktorīnai gan nebūtu bijis piekrišanas.

šausmīgi jocīgi arī gulēt ar visādiem cilvēkiem mājās, sen nebija tik daudzi palikuši pa nakti, un, liekas, vēl senāk nebija nakšņojis manā gultiņā kāds, kas nav rr_rrr_r vai +an extension of her. jāatzīst, ka nekāda dižā gulēšana man līdz ar to nesanāca: grūti iemigt, svešā tādā elpošanā klausoties, neķiķināt par katru otro krācienu un tā. tagad gultasbiedrs ir devies uz darbu, varētu likties atpakaļ uz auss, bet drīz jau, iespējams, celsies atlikušie viesi, šķiet, ka nav īsti jēgas nemaz līst migā.