bieži, kad jūtos uztraukta vai bēdīga, sāku darīt kaut kādus mājas darbus vai ko tamlīdzīgu. šovakar pārkārtoju kumodi un izveidoju jaunu sistēmu (katrā atvilktnē cits apģērba veids, nevis kā agrāk, ka atsevišķas atvilktnes tikai apakšveļai un zeķēm, pārējais kaut kā puslīdz kā nu pagadās). krekliņus sakārtoju +/- pēc krāsām, izveidojot tādu kā krāsu pāreju.
diezgan daudz apģērba gabalu, ko gribas dot prom/mest ārā.
nevaru pārstāt domāt par to, ka varbūt magone šai nebeidzamajā lietū kaut kur drebinās, un man kļūst nelabi. ja man būtu telepātiskas spējas, es tās izmantotu, lai viņu atrastu. būtu daudz vieglāk, ja viņa būtu, piemēram, vienkārši nositusies vai kaut kā citādi aizgājusi bojā, jo tad es vismaz zinātu, viss būtu skaidrs, varētu pasērot un tikt tam pāri, bet tagad, ja viņa neatradīsies, es droši vien vēl gadiem ilgi uz ielas ar acīm meklēšu melnbaltu kaķīti, un visiem ieraudzītajiem vismaz domās metīšos pakaļ, apskatīties, pārliecināties. es gan pagaidām negribu domāt, ka magone netradīsies. varbūt jau rīt man piezvanīs kāda veca kaķu tantiņa un teiks, ka visas šīs dienas ir rūpējusies par viņu.
būtu jādara kaut kas ļoti apziņu piesaistošs, visas domas sevī savācošs. drēbju kārtošana strādāja diezgan labi, jo neprasīja tik lielu mentālu piepūli, lai uz to nevarētu saņemties, tai pat laikā esot pietiekami strukturēta, lai noturētu uzmanību fokusā, bet beidzās, ko kārtot. lietus sišanās pret logu un lēnāka pilēšana un tecēšana uz balkona ar nelielu atbalsošanos rada tādu skaņu efektu, ka šķiet, it kā kaut kur fonā būtu ieslēgta kaut kāda jocīga popmūzika, ko šis lietus ar savu pakšķēšanu un sišanos maskē. tieši tāpat kā vieni uztraukumi un bēdas maskē citus, mijiedarbojas viens ar otru, paspilgtina viens otru, nez, kāpēc visām šīm lietām bija jānotiek tik ļoti reizē. labi, ka brālim viss ir kārtībā (jāpiesit pie koka varbūt, ka nepiesaucu nelaimi). varbūt vajadzēja tomēr braukt uz centru dzert ar baibu un viņas staņislavu, spītējot nogurumam, apātijai un burbuļojošām bēdām zem tās, tad noteikti caur cilvēku čalām nebūtu tik ļoti tai lietū jāieklausās.