ar deviņu zāļu vainadziņu galvā un grietiņas kleitiņu mugurā piedalos žurku sagrauztu žurnālu dedzināšanā, mazliet līst, daži jau aizdevušies pie miera, ilzes mammas sietais siers jau gandrīz apēsts, dzeru aroniju sulu, klausos, kā antons dzied dažādu dziesmu pirmās rindiņas un domāju, ka šādi ir patiešām labi. apkārt lidinās dzirksteles, no tērvetes estrādes var saklausīt šlāgerus, un kaut kur citi cilvēki brauc ar mašīnām, bet mums ir miers un nekādas steigas nekur. un, ja gribēsies, varēs pat bez kauna iet gulēt.