šovakar vilces zaļumballē dejojoties pie tizlas dziesmas, kurā visa cita starpā bija teksts "lai jaunība deg", iedomājos, ka loģiski būtu to turpināt ar "gribu ātrāk būt vecs", lai gan oriģinālā, protams, tā īsti nebija domāts. un tad nospriedām, ka jāsarakatā tāda dziesma, kur ir tā domāts.
idejiski kaut kā šitā, teksts gan vēl jāpielabo/jāsarīmē, tagad naktī pēc dejām ar kaklā un vēlāk mugurā karājošos augustu nav spēka:

lai jaunība deg, gribu ātrāk būt vecs, apriebušās man tās ballītes, gribu lasīt grāmatas un audzināt bērnus, gribu brīvu sēdvietu transportā un lēti krāsot matus jebkurā krāsā, gribu nekustināt rokas, bet lai tās pašas trīc

utt

fuck. brālis saka, ka magone ir pazudusi. kā tad lai es tagad jāņoju?

un vēl paranoja par to, ka varbūt patiesībā nemaz nav pazudusi, viņi vienkārši sarīkojuši tirādi, lai no viņas nemanāmi tiktu vaļā, jo viņa ir tas kaķis, kas reizēm kaut ko sačurā; protams, ka tā nevarētu būt, bet es jau nebūtu es, ja neizskatītu visus iespējamos variantus, tieši tāpat kā variantu, ka šis ir ļauns sapnis vai arī ka viņa kaut kur dzīvoklī ļoti cītīgi slēpjas neticamā vietā

es ceru, ka es rīt pamodīšos un viņa vairs nebūs pazudusi, bet tas ir ļoti naivi noteikti