apriju kinder bueno, cerībā, ka nu tik būs un uz sugar rush kā pieķeršos darbam, tā nemaz nevarēšu pārstāt izpaust savu ģeniālo domas lidojumu, bet diemžēl pagaidām nestrādā. joprojām gribas skatīties seriālu par hannibālu vai lasīt, piemēram, par resnuma fetišu pornogrāfijā. bet nu, vēl pāris stundas teorētiski var atļauties nobumbulēt bez panikas.

In the womb, from birth, and onwards, we are engaged in relationships which shape or influence our ability to act, relationships that form the groundwork for our current and future capacities. As social beings or social persons, we can be understood, from one anthropological angle at least, as adding up to the sum of our relationships. And herein lies an important difference between the ethnographer and the novelist. Whereas a novelist will typically focus our attention on an individual, their struggles and motivations, a similar starting point will take the ethnographer in an abstract direction. From the immediate features of a life or lives, an anthropologist will extract key elements and use them to understand and generalise social aspects of seemingly individual capacities and motivations.

//Huon Wardle & Paloma Gay y Blasco, How to Read Ethnography

man šķiet, ka es uzrakstīju skaistu eseju. ne tā, ka ļoti labu, bet valodiski ļoti skaistu. tagad retrospektīvi tas varētu šķist gandrīz pašaprotami - rakstot par rakstīšanu, pievērst īpašu uzmanību izteiksmes formai. bet patiesībā tas sanāca netīšām.
un, kamēr es to rakstīju, virtuvē sabojājās atlikusī ļoti garšīgā zupa. ehh. viss nāk un aiziet tālumā.

si bis faciunt idem, non est idem; if two people do the same thing it is not the same thing