"Peter Atchoo the pneumonia specialist"

pustukša lidmašīna. un tā kā durvis jau aizvēra, tāda tā acīmredzot arī paliks.nekad iepriekš neesmu ar tik tukšu lidojumu saskārusies, jāatzīst, sajūta ir slightly creepy

varbūt jāseko citu reto pasažieru piemēram un jāuzņem bildes.

updt: tagad jau arī šo retrospektīvi varu uzskatīt par zīmi un creepy sajūtu uzskatīt par foreboding, kheh

sāk šķist, ka tā ir bijusi kosmiska zīme - tas, ka katru reizi, ierodoties amsterdamas šipōles (shipol) lidostā, esmu tās nosaukumu izlasījusi kā "shithole". man šovakar vajadzēja atgriezties aberdīnā, bet tā vietā es esmu viesnīcā amsterdamā. labi, ka klausīju tēta saprāta balsij un lidoju nevis dienā pirms eksāmena, bet vēl dienu agrāk (lai gan nekur arī nav informācijas par to eksāmenu, kur un kad viņš īsti ir), vismaz nav tāda nāves baiļu sajūta. pagaidām.

interesanti arī, ka lidostā pie gate, kur es ierados diezgan laicīgi, jo bija paredzēta teju 4h gaidīšana, visu laiku bija informācija, ka viss notiks pēc plāna, un tikai pateicoties labvēlīgai lidostas darbiniecei, kas nejauši pamanīja cilvēku pūli, kurš tusē pie stikla sienas, mēs uzzinājām, ka uz patālu esošajiem lielākajiem tablō lidojums aprakstīts ar "rebooking complete". viņa teica, ka septiņu darba gadu laikā lidostā nav saskārusies ar šādu situāciju. neviens no pašiem klm cilvēkiem pie mums, protams, nebija atsūtīts. tikām pāradresēti uz transferautomātiem, kur dabūjām jaunas iekāpšanas kartes (manā gadījumā - lidojums rīt 9.45 no rīta) un tad nosūtīti tālāk uz service desk pāradresēšanai uz viesnīcu. stāvot rindā pie sd es jutos tiešām apjukusi, un viss, par ko spēju domāt, bija kur es dabūšu zobu birsti. cik muļķīgi no manas puses, protams, klm taču ir jauka kompānija - šī problēma atrisinājās, kad līdz ar hotelvoucher saņēmu tumši zilu, mm, maku/somu, kā nu tādas lietas sauc. bija skaidrs, ka viss būs. tagad, kad viesnīcas istabā to izpakoju, kļuvu visai sajūsmināta, tur ir vairāk nekā iztikas minimums - visādas mīlīgas lietas, piemēram, skuveklis ar skūšanās putām, balts xxl izmēra t-krekls, tumši zilas zeķes, protams, tinyzobubirste ar zobupastu, kaut kāda birste/ķemme, aizdomīga paskata trubiņa, uz kuras rakstīts, ka tas ir dezodotrants, drēbju mazgājamais šķidrums, un folijas iepakojums, par kuru man uz mirkli ar sajūsmu likās, ka tur iekšā būs prezervatīvi (jo, nu, šis viss jau tā ir pretty thorough, kāpēc gan lai nebūtu arī par šādām vajadzībām padomājuši), bet nē, diemžēl tas ir tikai kaut kas, ar ko noņemt kosmētiku.

nu jau 4 minūtes varu arī doties ēst vakariņas, kas gan paredzētas tikai stundu garas, tā ka jāpasteidzas, ja gribu kaut ko dabūt, haha. un papildus tam man ir arī sarkana plastmasas ripiņa ar burtiem RBB, kas esot free drink chip - jauneklis pie klm-stranded check-in viesnīcā, ar kuru jauki parunājāmies un secinājām, ka nīderlandiešiem jābrauc uz LV pieredzes apmaiņā, kā tikt galā ar drusciņ sniega, teica, ka tas noteikti palikšanu šeit padarīšot jaukāku. nu, cerēsim.

piedzīvojumi, piedzīvojumi.

eju ēst un izmantot savu dzērienčipu. tikmēr rakstiet man vēstulītes, lai būtu, ko darīt, kad atgriezīšos, un nebūtu jādomā par tuvīno nākotni un to, vai rītdienas lidmašīna tiešām aizlidos uz aberdīnu, haha.