dušā atcerējos, ka vienā no šonakts sapņiem es un vēl pāris vīriešu (es arī biju vīrietis) kopā ar baru suņu bijām ieslodzīti kaut kur, un mums draudēja bads. tur visu pārraudzīja viens naidīgs uzraugs, kurš cilvēkus sodīja par visādiem sīkumiem, neatceros gan, tieši kādiem. mums bija ierobežots ceptas gaļas gabalu krājums, ko bijām ieguvuši tos savācot, kamēr suņi ķīvējās, un tikai to suņu dēļ mums vispār gaļa bija, jo tā patiesībā bija paredzēta uzraugam & co, bet suņi to kaudzi ar gaļu ievilka mūsu ieslodzījuma vietā. šī iemesla dēļ mēs gaļā, ko suņiem atņēmām, ar viņiem puslīdz godīgi dalījāmies.
un tad es kaut ko biju nogrēkojies, un uzraugs mani sodīja ar ādas gabala novilkšanu. es paklausīgi uzkāpu uz "soda postamenta", bet, kad uzraugs to gribēja darīt, es viņam atņēmu nazi, un pats sev novilku apmēram 5x10cm lielu ādas strēmeli no kreisā apakšdelma, kur man bija kaut kāda paliela rēta. liku pārējiem to ādas gabalu saglabāt, jo vēlāk to varēs iedot kādam no suņiem apēšanai. sāpēja mazāk, nekā gaidīju.

labākā dāvana dzimšanas dienā - veikalā IZCILI ērti krūšturi manām neveiklā izmēra krūtīm. žēl, ka nevar nopirkt ļoti, ļoti daudzus, haha. sešus dažādās krāsās,piemēram. nu, var jau it kā, bet nevar. jo.

šodien uzzināju, ka, izrādās, man ir agrākas atmiņas, nekā domāju (tb atmiņa, ko visu mūžu esmu asociējusi ar mūsu ģimenes otro dzīvesvietu, patiesībā ir no pirmās, kur dzīvojām līdz manam mazliet-vairāk-nekā-divi-gadi vecumam) un ka tad, kad es biju jaundzimis bēbis, mūs ilgi nelaida laukā no slimnīcas tāpēc, ka es nevis vienkārši biju tizla un vārga, bet man bija (arī) asinsizplūdums smadzenēs, vīī!

uzreiz gandrīz tāda sajūta, ka jau dzīvē kaut ko esmu sasniegusi, haha. vai arī nē.

vēl es uzzināju, ka viena meitene no bērnības, ko es vienmēr esmu atcerējusies kā maiju, patiesībā esot saukusies santa. nu, mūžu dzīvo, mūžu uzzini par kļūdainām atmiņām.

also, mati beidzot sasnieguši atkal puslīdz ērtu garumu. ar to arī sevi apsveicu!