es mēģinu te uzrakstīt par to brīdi pēc pamošanās, kā tikko, kad ir silti un ērti, un nemaz, nemaz, nemaz negribas celties, bet man galīgi nekas nesanāk, eh.

in the obscurity of their unlimitedness, bodies can be distinguished only where the "contacts" of amorous or hostile struggles are inscribed on them. this is a paradox of the frontier: created by contacts, the points of differentiation between two bodies are also their common points. conjunction and disjunction are inseparable in them.

// Michel De Certeau, 1984. The Practice of Everyday Life. Berkeley: University of California Press.


cannot be in touch without being separated, yo.

superīgi, kaut kā esmu iedzīvojusies klepū un sāpošā kaklā, un gandrīz vai sāk likties, ka sapnis, ko redzēju šurplidojot, būs bijis pravietisks, jo daļēji esmu pazaudējusi balsi, vismaz "augstās notis" pagaidām neskan, un es izklausos pēc veca, sagrabējuša onkulīša, heh. tagad jācer, ka amsterdamā kaut kādu dīvainu iemeslu pēc man nemēģinās atņemt balzāmu, ko tikko iegādājos mājasbiedreņu piekukuļošanai, haha.

atā, mājas, see you in a month.

it's NAP TIME!