es nemāku krāmēt koferi.
brālis rīt neies uz skolu, lai pavadītu mani uz lidmašīnu.

lai gan esmu pilnīga neparaša mantu krāmēšanā, koferis svēra tieši 20kg

sakarā ar mantu krāmēšanu arī aizdomājos, kā tas nākas, ka es tik (nu, vismaz salīdzinoši un manuprāt) labi spēju sakārtot idejas un argumentus, bet, kad darīšana ar materiālām lietām, pēkšņi jūtos pilnīgi bezpalīdzīga

visa mana istaba šeit ir tikai gandrīz divreiz lielāka par manu vannasistabu rīgā, haha. turp-atpakaļ uz veikalu gāju ar kājiņām, atceļā sapratu, kāpēc šī vieta ir hillhead halls, jo ar somu, kas pilna ar vīnu, sulu, burkāniem, bumbieriem, nektarīniem, dažiem traukiem un gultasveļu, var daudz labāk pamanīt, ka ceļš iet kalnup. sākumā gribēju dzert (kā jau pienāktos vietai) viskiju, bet sapratu, ka to labāk darīt rītvakar, kad būšu jau atstājusi labu (cerams) iespaidu uz programmas vadītāju. vēl manā istabā uz galda bija pleca maiss, kurā iekšā pusdienu kastīte, reklāmas bukleti, un papīra kastīte, kurā vēl vairāk reklāmas bukletu, kolas bundžiņa, kaut kādi cepumi un garšvielu maisījums kaut kādam meksikāņu ēdienam, un old spice champion dezodorants. interesanti.

vēl man ir vismaz viena ļoti smuka mājasbiedrene. es viņu pamanīju jau autōbusā, kad stresoju par to, vai sapratīšu, kur jākāpj ārā, un domāju, ka varētu viņai varbūt pajautāt, vai viņa gadījumā nebrauc turpat, tad sāku skatīties kartē un tā arī nepajautāju. nu, un tad mēs atkal satikāmies mājā uz kāpnēm. bet tagad es gaidu, kad kļūs vēlāks, lai ietu virtuvē uzvārīt siltu ūdeni, jo nav noskaņojuma ne ar vienu citu vairs iepazīties, esmu pārāk nogurusi.