man riebjas, ja man nesankcionēti pieskaras. jo sevišķi - vīrieši uz ielas brīvdienu rītos. ar situāciju gan tiku galā (citējot kompanjones) kick-ass veidā.
vienīgi apakšdelms, kur tas kretīns mani sagrāba, mazliet apsārtis, ceru, ka nebūs zilums. man patīk zilumi kā tādi, bet tikai tāpēc, ka atgādina par notikuma, kura rezultātā radušies, reālumu, un nav tā, ka šī epizode ir tas, ko es no šodienas brīnumjaukā vakara (nu, vai drīzāk - nakts) gribētu atcerēties, hah.

nu jau veselas četras dienas pēc kārtas ir bijušas vienkārši izcilas. ļoti, ļoti dažādas, bet visas patiešām burvīgas. šodien kādas septiņas stundas spēlēju galda spēles, lēnām šai laikā izdzerot divus aliņus un notiesājot daudz ķiršu un jāņogu, tad ar baibu sēdēju parkā līdz pēdējam transportam un ēdu vistas stilbiņu, ai,man trūkst sajūsmīgu apzīmētāju, lai izteiktu visa dienu ritējuma atstāto mierpilno laimīgumu.