laikam jānoskatās tagad tā latviešu filma par narkomāniem
ļoti tikai ceru, ka neesmu netīšām jau kaut kad iepriekš redzējusi

ā, vēl viens bōnuss no b.darba uzrakstīšanas un izlaišanās: puķes. uz palodzes joprojām riktīgi daudz puķu (nu, tiešām ļoti daudz maniem standartiem, 5 vāzes un vēl viena podiņpuķe), un esmu sapratusi, ka man patiesībā tiešām patīk, ka tur tādas puķes ir, un nav pat tik traki ar kaķiem - man likās, ņemsies un gāzīs nost, bet redz ka nē, viss normāli. plānoju saglabāt vismaz vienu vāzi, ko aizņēmos no vecākiem (jo man pašai nav nevienas, visi svētki ir ziemā un tāpēc cilvēki man puķes patiesībā dāvināt īpaši nemēdz, varbūt tieši tāpēc vienmēr esmu kaut kādā tādā īpašā sajūsmā, kad tādas dabūju), un turpmākajā dzīvē, iespējams, puslīdz regulāri iegādāt sev kādas puķītes. awww yeah, girly-girl side in me has awakened, rawr.