man brīžiem vakaros rodas uzmācīga vēlme darīt kaut kādas dīvainas lietas, kuras iepriekš nekad nav gribējies, un ko es reāli reizēm arī nevarētu izdarīt, un no rīta droši vien nemaz arī vairs negribētu darīt, nu tur, piemēram, iemācīties žonglēt ar nažiem vai kolekcionēt tauriņus vai pastmarkas, vai braukt ar vienriteni, vai grebt kaut kādas koka karotes, vai iegādāties mājas telefōnu tikai tāpēc, lai varētu ierunāt automātiskā atbildētāja mesidžu, nu, tādā garā. tas droši vien ir kaut kāda miega-tuvuma-prāta-stāvokļa rezultāts.

labās ziņas ir tādas, ka mana māte beidzot piezvanīja savam haltūrmeistaram, un viņš šodien ieradīsies veikt mērījumus, lai man beidzot būtu elementārs skapis, ko dažs labs nevar izdarīt jau gadiem ilgi. sliktās ziņas ir tādas, ka mana māte arī bez iepriekšējas saskaņošanas ar mani viņam pateica, ka es pagatavošu pusdienas. protams, tas būs brīnišķīgi - ne vien ir jāļauj kaut kādam svešiniekam nākt manās mājās, bet arī jāsakārto te kaut kāda iespēja viņam piebāzt māgu. ņemot vērā, ka man te nav ne galda, ne krēslu, vecis varētu justies mazliet nekomfortabli, galu galā, nav jau viens no maniem draugiem, kas saprot priekšrocības sēdēšanai uz grīdas vai spilvenkrēsla. lai gan man patīk gatavot ēst, šis mani apgrūtina, man negribas domāt, kā darīt small talk ar kaut kādu cilvēku, ko es nekad mūžā neesmu redzējusi, bet ja viņš te ēdīs, nebūs nekāda veida, kā no tā izbēgt. un viņš droši vien bolīsies apkārt, kā jau svešinieki vienmēr dara, un sliktākajā gadījumā uzdos debīlus jautājumus, kā - vai es negribētu, lai viņš arī pieskrūvē man griestu lampas vai kaut ko tādu, cerībā uz papildu algu. ugh. jāsāk mazgāt un šmorēt.
bet nu, vismaz kaut kas bīdās uz priekšu, kas ir jauki.


upd: meistars bija smieklīgs un teica, ka guļamistabā pie gultas skapim nevarot ("neesot labi") likt spoguli. geez, old man, spoguļi, kuros var ieskatīties no gultas, noteikti ir kaut kas mājā vēlams :D beigās izcīnīju, ka pusei durvju spogulis tomēr būs. hehehe.

vēl viena laba ziņa - mana redze 5 gadu laikā vispār nav pasliktinājusies.

taču tā kā tagad es esmu liels cilvēks, man daudz kas vairāk tika pateikts un paskaidrots, un izrādās, ka man tomēr ir arī astigmātisms, neliels, bet ir. un tas visu maina manai dominējošajai kreisajai acij, pieliekot pavisam mazliet cilindru, now i get things in HD! izrādījās arī, ka man bija taisnība par to, kāpēc es nevarēju būt labs eksperimenta trusītis ineses bakalaura darbam, tas ir tieši tās lielās starpības (vairāk nekā 2 dioptrijas, ir tieši tā, kā es atceros, -5,5 un -3,25) dēļ, jo mana kreisā acis ir superdominanta, pārbaudot kopredzi arī bija scary moments, ka no sākuma es nemaz neredzēju vienu no figūrām, ko ar labo aci vajadzētu redzēt, bet tas bija tā uz brīdi. ir skaidrs, ka manām smadzenēm slightly pohuj par labo aci, viņas daudz vairāk interesē tas, ko es redzu ar savu advancētāko kreiso aci, haha. tagad tikai jāiepērk jaunas brillītes, lai varētu šīm ielikt jaunus, nesaskrāpētus stiklus un man pēcāk būtu iespēja pieskaņot brilles apģērbam utt, izvēloties nu jau no divām. :D

vienīgi atkal, atkal, atkal man saka, ka mani acu asinsvadi esot paranormāli paplašināti un izlocīti, un ka varbūt būtu jāaiziet pārbaudīt galvas asinsvadus kopumā. nez.